Var paveikt daudz vairāk, ja līdzās ir draugi un sadarbības partneri

Muzejs ilgu laiku sadarbojas ar biedrību «Latvijas Mazpulki» - organizāciju, kurai ir sena vēsture un kuras tradīcijas, darbības mērķi un idejas pāriet no paaudzes paaudzē.

Mazpulku kustības pirmsākumi meklējami Amerikas Savienotajās Valstīs (4 H klubi), bet pamazām ideja iesakņojās arī Eiropā. Kārlis Ulmanis, studējot Amerikā, iedvesmojās idejai un atveda to uz Latviju, uzsverot, ka arī šeit ir vajadzīga īpaša organizācija, kas veltītu plašāku uzmanību lauksaimniecībai un sabiedriskās dzīves izkopšanai. Rezultātā Latvijā mazpulki tika nodibināti 1929. gadā. 1933. gada vasarā jau darbojās 123 mazpulki ar 1976 dalībniekiem.

1940. gadā okupācija apstādināja mazpulku kustību. Mazpulku ideja tika uzturēta trimdā, Latvijā to darbību atjaunoja 1989. gadā, un pirmais bija 290. Griķu mazpulks.

Pašlaik Latvijas mazpulki ir lielākā bērnu un jauniešu nevalstiskā organizācija valstī - 2022. gadā tajā darbojās 1500 mazpulcēni, 1700 biedri un 109 klubi.

Viena no pastāvīgajām ekspozīcijām muzejā stāsta par Latvijas mazpulku vēsturi. Mazpulcēni no visas Latvijas ir bieži viesi muzejā. īpašs notikums ir mazpulcēnu forums augusta beigās vai septembra sākumā, kad te ir viņu ražas skate - tirdziņš, te top arī viņu veidotā ziedu kompozīcija par godu Kārļa Ulmaņa dzimšanas dienai 4. septembrī.

Cieša sadarbība muzejam ir ar Dobeles novada pašvaldību un tās iestādēm - Izglītības pārvaldi un Kultūras pārvaldi. 2013. gadā aizsākās tradīcija katra mācību gada sākumā muzejā pulcēt Dobeles novada skolu pirmklasniekus - šogad 330 skolēnus. Tā ir diena, kad muzeju pieskandina skolēnu čalas, kad jaunā paaudze ar pilnu atdevi iesaistās dažādās nodarbībās, iepazīstot lauku sētu un arī cits citu, skolotājus un jauno kārtību, kas pamazām būs jāievieš savā ikdienā.

Sadarbībā ar Izglītības pārvaldi muzejā notiek arī pasākums «Gudrs, vēl gudrāks» novada jaunāko klašu skolēniem.

Īpaša draudzība muzejam ir ar Bērzupes speciālās pamatskolas vecāko klašu audzēkņiem un mācību iestādes skolotāju Jāni Morozovu. Aizvadītajā gadā skolēni darināja putnu būrus, ko izvietoja «Pikšu» tuvākajā apkaimē, šogad tapa puķu kaste.

Nevar nepieminēt muzeja darbību kultūrizglītības programmā «Latvijas skolas soma», kur piedāvājam iesaistīties trīs muzejpedagoģiskajās aktivitātēs: «Zemgales zemnieku sēta, sadzīve, darba kultūra 20. gadsimta sākumā», «Kas ir Kārlis Ulmanis?» un «Kāpēc muzejs?» Programmas izmantojuši ne tikai Dobeles novada, bet arī Rīgas, Jelgavas un Liepājas skolu bērni.

Ilga un pamatīga ir izveidojusies sadarbība ar augstskolu Jelgavā - tagad Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti. Sadarbības mērķis ir nodrošināt kopējus pasākumus, lai veicinātu kultūrvēsturiskā mantojuma popularizēšanu sabiedrībā un studentu vidū. Studentiem ir iespēja, veicot pētniecisko darbu par Latvijas valsts un Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa lomu un ieguldījumu Latvijas valsts, lauksaimniecības nozares attīstībā un Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas izveidē, iegūt Kārļa Ulmaņa vārdā nosauktu stipendiju. Aizvadītajā mācību gadā šo stipendiju ieguva trīs studenti.

Mācības universitātē jaunie studenti sāk ar muzeja apmeklējumu. Šogad te bija vairāk nekā 1000 studentu.

Muzeja draugu pulks nav iedomājams bez citiem muzejiem un, protams, bez tuvākajiem kolēģiem Pētera Upīša Dārzkopības muzejā un Dobeles novadā muzejā. Ar kolēģiem tiekamies kopīgos pasākumos, kur pilnveidojam sevi, pārrunājam aktualitātes, analizējam paveikto un kaļam kopīgus nākotnes plānus.

Interesanti, ka Dārzkopības institūtā tiek strādāts pie jaunas upeņu šķirnes izveides. Tā būs veltīta Kārlim Ulmanim, un to sauks ‘Kārlis’. Šo darbu veic selekcionāra Sarmīte Strautiņa.

Muzejs «Pikšas» kopā ar vairāk nekā simts dažādu nozaru muzejiem visā Latvijā darbojas Latvijas Muzeju biedrībā, kā arī biedrībā «Zemgales Tūrisma asociācija». Mums ir Kultūras ministrijas piešķirts valsts atzīta jeb akreditēta muzeja statuss, ko šī gada pavasarī saņēmām atkārtoti.

30 muzeja pastāvēšanas gados ir paveikt daudz, lai Pikšu mājas pielāgotu muzeja vajadzībām un mērķiem. No vietas, kur okupācijas gados bija iekārtotas lopu novietnes un izveidojusies tām raksturīgā vide, ko latviski var raksturot ar diviem vārdiem - sūdi un dubļi, līdz plašai teritorijai, kas vasarā priecē ar skaisti iekoptu zālienu un puķu dobēm, ziemā - ar klusu ainavu, kur muzeja viesi ir ne tikai apmeklētāji, bet ari meža iemītnieki - stirnas, zaķi, irbītes, dažkārt ari mežacūkas, kas pagrozās pagalmā un tad dodas tālāk savās gaitās.

Muzejs ir izveidojies par vietu, kas atgādina par mūsu saknēm: senčiem, dzimtas mājām un cilvēka dzīvē svarīgu pamatvērtību - ģimeni - un tās nozīmi personības veidošanā. Par to visu varam stāstīt ar mūsu draugu un sadarbības partneru līdzdalību.