Gada noslēdzošajā mēnesī mēdzam atskatīties uz paveikto un nospraust nākotnes mērķus. Tā darām arī mēs Kārļa Ulmaņa piemiņas muzejā ‘’Pikšas’’.
Šis ir arī laiks, kad īpašāk pieminam muzeja izveidotāju un ilggadējo direktoru Gunāru Ulmani (20.12.1935 – 24.12.2017).
Decembris jau no muzeja pirmsākumiem ir nozīmīgs mēnesis. Pirmkārt, ar to, ka 1993. gada 22. decembrī ar Zemkopības ministrijas pavēli Nr. 171 tika nodibināts muzejs, otrkārt, decembris ir Gunāra Ulmaņa mēnesis – kad viņš nāca pasaulē savas dzimtas mājās ‘’Pikšas’’ 1935. gada 20. decembrī un pēc 82 gadiem savās mājās ‘’Pikšas’’ tika aizsaukts mūžībā.
Šogad šos svarīgos notikumus saistībā ar muzeju papildina vēl viena ļoti nozīmīga norise – jaunas pastāvīgās ekspozīcijas ‘’Kārlis Ulmanis 1877-1942’’ nodošana ekspluatācijā. To apmeklētāji varēs skatīt no nākamā gada janvāra pēc Kārļu dienas, kad notiks ekspozīcijas svinīga atvēršana. Jauno ekspozīciju sākām gatavot jau 2019. gadā, realizējot projektus un tā meklējot atbalstu idejas īstenošanai. Tagad šis ceļš ir noiets un sasniegts sākotnēji nospraustais mērķis.
Vēl kādu laiku muzejā būs aplūkojama arī Gunāra Ulmaņa veidotā ekspozīcija par Kārli Ulmani. Tā tapa drīz vien pēc muzeja dibināšanas – 1994. gadā – un tās veidošanā, strādājot kopā ar vēstures doktori, antropoloģi Ritu Grāveri, vēstures doktori Dzidru Ozoliņu, vēstures profesoru Induli Roni, fotogrāfu Georgiju Jemeljanovu, dekoratoru Leonīdu Petrovu, arhitektu Arvīdu Zaļkalnu, dizaineru Modri Bakmani, lielas pūles - izdomu un arī fizisku darbu - ielika Gunārs Ulmanis.
Muzejā ir intervijas ar Gunāru Ulmani pieraksts, kas veikta 2017. gada novembrī. Tajā viņš atklāj savas domas par muzeja pirmsākumiem, tā tapšanu un sabiedrības attieksmes maiņu no trešās atmodas laika līdz 2017. gadam par Kārļa Ulmaņa piemiņas muzeju un arī šī valstsvīra personību un viņa atstāto politisko mantojumu.
Kas mainījās? – vaicāja Gunārs Ulmanis un pats arī atbildēja. – Izrādījās, Kārlis Ulmanis tautai nav tāda personība, kuru var izcelt kā simbolu. Sabiedrībā pastāv pretrunīgi viedokļi. /…/ Jā, ir arī iebildumi. Kā tad tā bez Ulmaņa? Viņš taču ir Latvijas valsts dibināšanas un pirmās brīvvalsts galvenais simbols!
Veidojot jauno ekspozīciju ‘’Kārlis Ulmanis 1877-1942’’, kas tapusi sadarbībā ar dizaina biroju ‘’H2E’’, strādāts tā, lai tās galvenā misija ir rosināt apmeklētājam pašam rast atbildi uz jautājumu ‘’Pretrunas ?’’. Vai tās ir atrodamas K. Ulmaņa personībā, politiskajā darbībā un arī Latvijas vēstures vienā no spilgtākajiem posmiem – no valsts dibināšanas līdz okupācijai.
Vēl tad, kad jaunajai ekspozīcijai nebija izstrādāta ne satura, ne dizaina koncepcija, bet par to tika runāts un rīkotas diskusijas, muzeja vadītāja Ilga Ķipsne gan tiekoties ar muzeja apmeklētājiem ikdienā, gan arī diskusijās uzsvēra:
Muzejā ‘’Pikšas’’ tiek akcentēts, ka te ir Kārļa Ulmaņa dzimtās mājas. Te tiek stāstīts par Ulmaņu dzimtu un līdz ar to arī par Latvijas daudzu dzimtu likteņiem, kas ir līdzīgi, kā tie bija šo māju ļaudīm. Jaunajā ekspozīcijā es gribētu redzēt un just to krustpunktu, kur tas viss ir vienkopus. Gan, kā no mazā zēna, kurš te dzīvoja, izauga premjers un prezidents, gan, kā viņš, iesaistījies politiskajā darbībā, virzījās cauri 1918. un 1919. gada notikumiem, kā nonāca līdz 1940. gada Latvijas liktenim.
Šķiet, to visu ir izdevies iekļaut jaunajā ekspozīcijā. Tā veidota ar mūsdienīgiem un moderniem izteiksmes līdzekļiem, iesaistot vēsturniekus, literātus, teātra mākslas pārstāvjus, psihologu, audio un video speciālistus, dizainerus.
Drīz visu kopīgo veikumu varēs skatīt muzeja apmeklētāji.
