Tuvojas seno latviešu ievērojamākā no visām marta dienām - 25. marts - Pavasara Māra, saukta arī par Māriņas dienu, Māršu dienu, Kāpostu Māru, Kāpostnieci, Gavēņu Māru, Atmodas dienu, Zāļu dienu. Ar to saistās arī daudzi ticējumi. Piemēram, viens no tiem - kāds laiks ir Mārās, tāds pastāvēs vēl 40 dienas. Ja ragavas neapgāž deviņas dienas pirms Māras dienas, tad ar tām būs jābrauc vēl deviņas dienas pēc Māras. Visi gaidām pavasari. Lai nebūtu ar ragavām jābrauc vēl deviņas dienas pēc Māras dienas, atcerieties, ka rīt (16. martā) jāapgāž ragavas.
Publicēts: 15.03.2024.
K. Ulmaņa piemiņas muzeja "Pikšas" foto
Savukārt 18. marts ir pasaules Miega diena
Ieskatoties vēsturē, var atrast ziņas, ka jau apmēram 3400 gadus pirms mūsu ēras Ēģiptes faraoni gulēja paaugstinātās gultās. Romas impērijā matrači tika pildīti ar vilnu, spalvām, niedrēm vai sienu. 18. gadsimtā eiropieši sāka lietot gultas rāmjus, veidotus no dzelzs, matrači tapa no kokvilnas.
Pirmās ziņas par gultas veļas izmantošanu saistāmas ar seno Romu. Ilgu laiku tā bija greznība. To izgatavoja ar rokām un tas bija gluži kā mākslas darbs, ko rotāja mežģīnes un izšuvumi. Gultas veļa tika mantota un kļuva par pūra sastāvdaļu.
Plašāku pielietojumu gultas veļa guva 19. gadsimtā. Segas pārvalki parādījās ap 20. gadsimta vidu. Apmēram ap to pašu laiku gultas veļu sāka ražot un pārdot komplektos.
Par gultas vēsturi Latvijā stāsta, piemēram, šāds vārds:
Cisas - salmi, siens, zirnāji, izžāvētas ūdenszāles, no kurām veido guļasvietu vai guļvieta ar maisu, kurā šāds pildījums. Dažkārt maisu (matraci) pildīja ar dūnām.
Šajā reizē der atcerēties latviešu rotaļu no folkloras krājumiem, kur dalībnieki dzied:
Es ar savu cisu maisu dancot gāju. Kam savs draudziņš, tas ar savu draudziņu, kam nav draudziņa, tas ar cisu maisu.
Vēlam, lai jums ikdienā nav jāiet dancot ar savu cisu maisu, bet svētku reizē atcerēties šo rotaļu, lai jautri pavadītu laiku draugu pulkā!
K. Ulmaņa piemiņas muzeja "Pikšas" foto